27. aprīlis-1. maijs
27. aprīlis
Pēc ANO ekspertu domām, tuvākajās dienās Indija kļūs par apdzīvotāko valsti pasaulē, apsteidzot Ķīnu. Līdz aprīļa beigām Ķīnas iedzīvotāju skaits sasniedza rekordlielu skaitu 1 miljardu un 426 miljonus cilvēku, Indijā reģistrēts 1 miljards un 425 miljoni cilvēku. Indijas iedzīvotāju skaits turpina pieaugt, savukārt Ķīnas iedzīvotāju skaits samazināties. Šīs tendences iemesli meklējami ķīniešu dzīves līmeņa uzlabošanā (lai cik dīvaini tas neizklausītos), valsts demogrāfiskajā politikā, kuras mērķis ir samazināt iedzīvotāju skaitu, kā arī pastāvošajā masveida emigrācijas problēmā.
ASV prezidents Džo Baidens un Dienvidkorejas līderis Juns Suk Jols izstrādājuši jaunu plānu, lai pastiprinātu Dienvidkorejas aizsardzību pret Ziemeļkorejas radītajiem kodoldraudiem. Vašingtona piekritusi periodiski nosūtīt uz Dienvidkoreju savas ar kodolieročiem bruņotās zemūdenes un bumbvedējus, kā arī vairāk iesaistīt Dienvidkoreju ASV atbildes kodoltrieciena plānošanā gadījumam, ja Ziemeļkoreja izmanto kodolieroci. Apmaiņā pret šiem ASV solījumiem Dienvidkoreja piekritusi neattīstīt savu kodolieroču izveidošanas programmu. Preses konferencē pēc Dienvidkorejas prezidenta vizītes Vašingtonā prezidents Baidens sacīja: “Ziemeļkorejas kodoluzbrukums ASV vai to sabiedrotajiem un partneriem ir nepieņemams un novedīs pie jebkura režīma, kas spers šādu soli, beigām.”
28. aprīlis
Notiek izmeklēšana par Donalda Trampa mēģinājumu mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus. Kā kļuva zināms, izmeklēšanas komisija iztaujāja bijušo viceprezidentu Maiku Pensu. Vašingtonas tiesas namā Penss pavadīja aptuveni septiņas stundas, atbildot uz izmeklētāju jautājumiem. Puses nekādus komentārus par pratināšanas rezultātiem nesniedza. Ir tikai zināms, ka Tramps pielika visas pūles, lai Penss netiktu nopratināts. Tomēr tiesu vara visus mēģinājumus noraidīja.
Vides aktīvisti Vācijā turpina rīkot radikālus protestus. Kustība “Pēdējā paaudze”, piemēram, bloķē noslogotus transporta maršrutus, rīko protestus uz lidostu skrejceļiem, aplej ar krāsu dārgu veikalu skatlogus, organizē akcijas valsts muzejos (pēdējo reizi uzlēja kartupeļu biezeni Kloda Monē gleznai Potsdamas muzejā). Visu kustības aktivitāšu mērķis ir pievērst valsts un iedzīvotāju uzmanību vides situācijas pasliktināšanās problēmai pasaulē. Starp aktīvistu prasībām ir vienota biļete visu veidu sabiedriskajā transportā ne vairāk kā 9 eiro mēnesī, atteikšanās no fosilo energoresursu izmantošanas līdz 2030.gadam. Protesti izraisa iedzīvotāju neapmierinātību, jo tie sarežģī parasto vāciešu dzīvi.
29. aprīlis
Ņujorkas štata gubernatore Ketija Hokula no 2028. gada vēlas aizliegt lietot gāzes plītis štata dzīvojamās mājās. Štata gubernatore balstās uz Stenfordas universitātes ekspertu veiktajiem pētījumiem, kas pierādījuši, ka gāzes plītis atmosfēru piesārņo tāpat kā pusmiljons ar benzīnu darbināmu automašīnu. Turklāt gāzes plītis virtuvē var izraisīt bronhiālās astmas attīstību bērniem. Hokulas iniciatīva izpelnījusies kritiku no Republikāņu partijas pārstāvjiem, kuri uzskata, ka aizliegums izmantot gāzi dzīvokļos un mājās ir nepieļaujama valsts iejaukšanās pilsoņu privātajā dzīvē.
30. aprīlis
Polijas parlamenta pirmsvēlēšanu sacensības uzņem apgriezienus. Opozīcijas līderis un liberālās partijas “Pilsoniskā platforma” vadītājs Donalds Tusks ir nonācis valdošās nacionāli konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums” biedru kritikā. Tusks tiek apsūdzēts te Vācijas, te Krievijas interešu lobēšanā. Un nesen pret opozīcijas līderi tika ierosināta lieta. Uzņēmējs Mareks Falenta Tuskam pārmet to, ka esot premjerministrs, pārsniedzis savas pilnvaras un ar savu iejaukšanos kaitējis viņa uzņēmumam, kas nodarbojās ar ogļu importu no Krievijas. Mediji ziņo, ka nav pirmā reize, kad Falenta mēģina traucēt Tuskam. Iepriekš viņš notiesāts un sodīts ar reālu cietumsodu par liberālās partijas funkcionāru privāto sarunu noklausīšanos un šo sarunu satura nodošanu medijiem. Valdošā partija, neraugoties uz nostiprinātajām pozīcijām, īpaši pēc Krievijas un Ukrainas kara sākuma, baidās no sakāves vēlēšanās, jo atšķirībā no ārpolitiskajiem panākumiem iekšlietas Polijā nesokas labi: pieaugusi inflācija, kā arī iedzīvotāju pieplūdums, kas rada grūtības veselības un izglītības jomā.
Sudānā turpinās militārā konfrontācija starp armiju un “Ātrā atbalsta spēkiem”. Konfliktā gājuši bojā simtiem civiliedzīvotāju un tūkstošiem ir ievainoti. Neskatoties uz pasludināto pamieru, kā arī brīdinājumu, ka konflikts var izraisīt pilna mēroga pilsoņu karu, abas puses pastāvīgi pārkāpj pamieru. Saūda Arābija darbojas kā starpnieks sarunās starp konfliktējošām pusēm. Tomēr visi centieni atrisināt domstarpības līdz šim ir bijuši nesekmīgi.
1. maijs
Naktī uz pirmo maiju (jeb Valpurģu nakti) Vācijā zem mīlētāju logiem joprojām tiek uzstādīti “maija koki”. Šī senā paraža tika aprakstīta 12. gadsimta hronikās. Koks (visbiežāk bērzs) ir auglības simbols, tāpēc šādam mīlestības apliecinājumam ir arī dziļa, simboliska nozīme. Mūsdienu Vācijā ar krāsainām lentēm vai pat elektriskajām vītnēm rotāto “Maija koku” var pasūtīt iepriekš, šis serviss maksā ne vairāk kā 20 eiro.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Apskatā izmantoti fakti un viedokļi, kas publicēti Eiropas Savienības
un ASV ziņu aģentūru portālos
Foto: Umanas raķetes trieciena upuru piemiņai. REUTERS, Carlos Barria
0 komentāru