Kruoslovys nūvoda kotru pogostu var skaiteit kai viesturis gruomotu, kurā sūpluok dokumentātim faktim ir vīta nūstuostim, ticeibai i cylvāku liktinim, i kurā ari ir stuosts par eipašū saikni, kas laika gaitā izaveiduojuse dobys i cylvāka vydā.
Sekojūt seņču pādim i turpynojūt rokstu cyklu “Pa seņču pādim: montuojums i tradicejis Kruoslovys nūvodā”, itūreiz īpazeisim divejus Kruoslovys nūvoda pogostus – Gruoverus i Kumbuli. Koč tī i atsarūn kaimiņūs, vystik kotram ir sovs stuosts par viesturi, kulturu i tradicejom.
Gruoveru pogosts atsarūn Kruoslovys nūvoda zīmeļrītumu daļā, gleznainajā Latgolys augstīnis teritorejā. Ite kolnu ainova mainuos ar azarim, mežim i mozim cīmim, kur vēļ jiutama senejuo Latgolys lauku vide. Gruoveru pogosts rūbežojās ar sova nūvoda Aulejis, Ondrupinis, Kastulinys, Kumbuļa, Izvolta i Škeļtovys pogostim, kai ari Preiļu nūvoda Aglyunys pogostu.
Gruoveri izaveiduoja piec Ūtruo pasauļa kara, 1945. godā, aizjamūt daļu nu Aulejis pogosta teritorejis, kas pastuovēja pyrma kara, bet 1964. godā Aulejis cīms tyka puorsaukts par Gruoveru cīmu. 1968. godā Gruoveru cīmam pīvīnuoja Vuoveru cīmu, a daļu Gruoveru cīma teritorejis pīvīnuoja Škeļtovai. 1990. godā cīms tyka reorganizāts par pogostu, bet 2009. godā pogostu kai administrativū teritoreju īkļuove Aglyunys nūvodā. Sovutīs 2021. godā, kod Aglyunys nūvods tika sadaleits, Gruoveru pogosts otkon tyka īkļauts Kruoslovys nūvodā. Pogosta centrys ir Gruoveri, kuri atsarūn Jazynka azara dīnavydrītumu krostā. Gruoverūs dorbojās pogosta puorvaļde, biblioteka, tautys noms, ir breivdobys estrade, feļdšeru punkts, veikals, pareizticeigūs, vacticeibnīku i katuoļu bazneicys. Leidz 2019. godam dorbuojuos pamatškola, kas beja dybynuota 1887. godā kai bazneicys škola.
Piec PMLP pīejamuos informacejis, 2025. godā Gruoveru pogostā tyka deklarāti 334 dzeivuotuoji. Sarunā Gruoveru kulturys pasuokumu organizatore Ivita Platonova minēja, ka Gruoveri var lapnuotīs ar ilgdzeivuotuoju – bejušū školuotuoju Klaudiju Šaiteri, kurai jau ir apritiejuši 102 godi.
Pogostā ir septeni arheologiskī pīminekli – četri piļskolni i treis senejī kopi, bet lela nūzeime ir ari 11 azarim. Seņuok tī nūdrūsynuoja iztiku, kolpuoja par satiksmis celim storp cīmim i palyka par naatjamamu mutvuordu folklorys sastuovdaļu, partū ka ar azarim saisteitys daudzys teikys, kas sasaglobuojušys leidz myusu dīnom.
Gruoveru pogosts izaceļ ari ar religiskū daudzveideibu. Nalelā apleicīnē ir sūpluok pastuoviejušys katuoļu, pareizticeigūs i vacticeibnīku kūpīnys. Storp Jazynka i Cārmyna azarim, Rageļu cīma zīmeļu daļā, atsarūn kopi i bazneica. Kolns, iz kura atsarūn bazneica i kopi, ir senejais piļskolns. Tys īkļauts Nacionaluos kulturys montuojuma puorvaļdis registrā i teik aizsorguots kai regionaluos nūzeimis arheologiskais pīmineklis, taipoš kai cyti Gruoveru piļskolni i senejī kopi. Koč i kopu gruovi, poši kopi i ceļtnis ir mainejušys Rageļu piļskolna senejū izskotu, vys vēļ var maneit viesturis elpu i saprast paguotnis nūzeimi.
Juoņa Kristeituoja Romys katuoļu bazneicys viesture Rageļūs aizasuoce 1780. godā. Tū apkolpuoja Aulejis i Aglyunys prīsteri. Nu 1920. goda Rageļūs dorbojās jau patstuoveiga draudze. Pyrmuo pasauļa kara laikā bazneicai natyka nūdareiti pūstejumi, bet piec kara tai izlyka tūrneiti i īkuore zvonu. Pyrmuo kūka bazneica atsaroda senejuo piļskolna teritorejā. Koč i tei nūdaga Ūtruo pasauļa kara laikā (1941. godā), draudze sasaglobuoja i bazneica tyka atjaunuota cytā ākā, kuru vāluok puorbyuvēja par pylnvierteigu bazneicu. Myusu dīnuos bazneicys interjerā radzamūs kūkgrīzumus 2005. godā izgatavejuši Reigys Amatnīceibys vydsškolys audziekni Arvīda Verzys vadeibā. Dorbi tyka izpiļdeiti stilizātuos baroka formuos. Vierteiguokī sakralī prīškmati bazneicā ir baroka (datāti ar 18. godu symta beigom i ir vaļsts nūzeimis muokslys pīminekli) i klasicisma (19. g.s.) alvys svečturi.
Rageļu katuoļu bazneica, 2026.g.
Gruoveru Erceņgeļa Mihaila pareizticeigūs bazneica calta 1836. godā i īsvieteita 16. decembrī par gūdu svātajam Erceņgeļam Mihailam. Tī dorbuojuos draudzis škola, i daudzus godus bazneica beja vītejuos sabīdryskuos dzeivis centrys. 1959. godā padūmu vara bazneicu slēdze, bet tuos āku nūdeve Gruoveru vydsškolai, kas tamā īreikuoja sporta zāli. 1996. godā tyka suokti Gruoveru bazneicys renovacejis dorbi, kuru projektu izstruoduoja arhitekte Ludmila Klešnina. Par bazneicys ceļšonu ryupējuos Latvejis pareizticeigūs bazneicys voldūšais Viersgons Aleksandrs, kura bierneibys godi aizritiejuši Gruoverūs. 2000. godu suokumā bazneicys atjaunuošonys dorbi tyka pabeigti. 2003. godā bazneicys jaunajā zvonu tūrnī tyka pacalti septeni zvoni, bet 2012. goda rudinī bazneica tyka pi sova zeļteituo kupola, kas ir vaira nakai 3 metrus augsts i 2,5 metru diametrā. Tū izgataveja latvīšu amatnīki nu skujkūka materiala. Kupols ir apkluots ar vara plāksnem i apzeļteits. Krysts izgataveits nu naryusiejušuo tārauda, nikelāts i apzeļteits.
Gruoveru pareizticeigūs bazneica, 2026.g.
Sovutīs vacticeibnīku kūpīnys Gruoveru apleicīnē ir dzeivuojušys vaira nakai treis godu symtus. Jūs seņči īsaroda Latgolā, bāgūt nu religiskūs vojuošonu Krīvejā. Kovaļovys draudze beja leluokuo vacticeibnīku lauku draudze Latgolā. Pyrmuos raksteituos līceibys par vacticeibnīku draudzi Kovaļovys cīmā atsatīc iz 1726. godu. Piec 1836. goda nūdaga pyrmuo Kovaļovys bazneica, tod ūtruo, bet 1861. goda majā tyka lykti pamati trešajai bazneicai. Ceļtnīceibu pabeidze leidz Vysusvātuokuos Dīvmuotis Pokrova (Patvāruma) svātkim, 14. oktobram, deļtuo tei tyka nūsaukta par Svātū Nikolaja Pokrova bazneicu. 1934. godā tyka veikts kapitalais remonts. Bazneicu vairuokys reizis apzoga, beja palykušys tik ostonis senejuos ikonys. Niu ir atjaunuots ikonostass (storpsīna ar svātbiļdem (ikonom), kas atdola oltora daļu nu bazneicys telpys), i tymā ir 40 ikonu.
Bazneica atsarūn Dubnys upis krostā iz Gruoveru-Škeļtovys ceļa. Kovaļovys bazneicā ir boguoteigs ikonu i cytu religiskūs prīškmatu kluosts. Bazneicā atsarūn ari 700 kg gryuts zvons. Vacticeibnīki saglobuojuši sovys tradicejis, senejuos dzīduošonys prasmis i religiskū montuojumu, kas vēļ šudiņ ir naatjamama Latgolys kulturys sastuovdaļa. Kovaļovys draudzis viesture, atminis i kasdīna apkūpuota Skorodihinu saimis sātyslopā.
Kovaļovys vacticeibnīku lyugšonu noms
I niu laiks dūtīs iz Kumbuļa pogostu, kas atsarūn Kruoslovys nūvoda zīmeļu daļā i ir vīna nu ainoviski skaistuokūs vītu Kruoslovys nūvodā. Rūbežojās ar sova nūvoda Izvolta, Iudreišu, Kruoslovys, Skaistys, Aulejis i Gruoveru pogostim.
1920. goda zemis reformys laikā Kumbuļa muiža tyka sadaleita 168 vīneibuos ar kūpejū plateibu 2269 ha. 1945. godā Daugovpiļs apriņka Kruoslovys pogostā tyka izveiduota Kumbuļa cīma padūme, bet 1959. godā tam pīvīnuots likvidātais Ludzeišu cīms. 1990 godā izveiduots Kumbuļa pogosts, bet 2009 godā Kumbuļa pogosts tyka īkļauts kai administrativuo teritoreja Kruoslovys nūvodā.
Leluokuos apdzeivuotys vītys ir Kumbuļs (pogosta centrys) i Soleimi. Kumbuļa cīms atsarūn pogosta rītumu daļā Kumbuļa azara krostā, 11 km nu nūvoda centra Kruoslovys i 253 km nu Reigys. Kumbulī dorbojās pogosta puorvaļde, tautys noms, biblioteka, feļdšeru punkts, veikals i katuoļu bazneica. Piec PMLP pīejamuos informacejis, 2025. godā Kumbuļa pogostā beja deklarāti 434 dzeivuotuoji.
Jau daudzus godu symtus Kumbuļa apleicīnis identitati veidoj gleznaini dobys skoti, kolni i azari. Pogostā ir 18 azari, tymā skaitā daļa Dreidža – dziļuokuo Latvejis azara, ap kuru izveiduots Dreidža azara dobys parks. Nu 1977. goda azars atsarūn dobys aizsorgojamajā teritorejā. Tuo dziļums dažaidūs informacejis olūtūs atsaškir: pīmynāts kai 63,1 m, tai 65,1 m dziļums. 2006. goda vosorā Ārdava azarā augu i biotopu specialists Uvis Suško atkluoja smolkū najadu. Tys ir iudiņa augs, kas sasaglobuojs nu lada laikmata beigu i aug tikai cīši teirūs iudiņūs.
Bet par eistū Kumbuļa simbolu var skaiteit Saulis kolnu, kas ir 211 metru augsts pakolns Latgolys augstīnis Kumbuļa pogosta zīmeļu daļā i ītylpst Dreidža azara dobys parka sastuovā. Koč ari nav dokumentātu līceibu, ka Saulis kolnā byutu atsaroduse senejūs latgaļu ritualu nūtikšonys vīta, vys vēļ dzeivi ir nūstuosti par tū, ka Saulis kolns beja eipaša vīta, kur myusu seņči pīlyudze i gūdynuoja sauli, vāruoja godalaiku ritiejumu i izjuta dobys spāku. Cikom meži nabeja saauguši, nu kolna viersyunis varēja redzēt 26 apleicejūs azarus.
Bet doba nav vīneiguo, ar kū Kumbuļs var lapnuotīs. Nūzeimeiguokais viesturis objekts Kumbulī ir bejušuo Kumbuļa muiža, nu kurys palykušys tik palīkys, i parks ar kūku stuodejumim, kas apjam 3 hektaru plateibu. Muiža pīderēja Plāteru dzymtai, kas godu symtim ilgi bejuse vīna nu ītekmeiguokūs muižinīku dzymtu Latgolā. Muižys sātu cēle Jozefs Plāters (vacuokais) pyrma 1852. goda. Pyrmuo pasauļa kara laikā muižys sāta tyka nūpūsteita i natyka atjaunuota suokūtnejā izskotā. Iz tuos pamatu tyka izcalta jauna silikatceglu āka i nūdybynuota Kumbuļa sešklaseiguo škola.
Grafs Leons Platers (1836-1863)
Kumbuļa muiža, 1932.g.
Muižys āka ir vītejuos nūzeimis arhitekturys pīmineklis, taipat kai Kumbuļa Sv. Jezupa Romys katuoļu bazneica. Kumbuļa katuoļu draudzis viesture aizasuoce 18. g.s. Ite bazneica nav calta nu nullis – 1767. godā, kod Kruoslovā izcēle jaunu kūka bazneicu, vacū kūka bazneicu nūjauce i puorvede iz Kumbuli, kur tei kolpuoja vēļ daudzus godus.
1818. godā tyka nūjaukta kūka bazneica, i tuos vītā grafs Plāters puorbyuvēja saimisteibys āku par myura kapleicu. Pa laikam bazneicai veice uzlobuojumus i cēle kluot, par pīmāru, 1860. godā – pībūvi, 1923. godā – divejus tūrņus, vāluok izcēle presbitereju (telpu pyrma oltora, kurā var uzaturēt tikai prīsteri) i obejuos pusēs – zakristejis (telpys, kur globoj bazneickungim vajadzeiguos lītys, par pīmāru, apgierbu, liturgiskūs traukus, dokumentus). Kumbuļa draudze tyka par patstuoveigu draudzi 1915. godā, pyrma tuo beja Kruoslovys filiale. Ir dokumentāts, ka 1818. godā Kumbuļa kapleica tyka veļteita svātajam Juoņam, tok autore navarēja dabuot zinis par tū, kod i parkū tyka maineits bazneicys aizbiļdnis.
Pyrmais pasauļa kars i tam sekojūšī viesturyskī apvārsumi bazneicu nažāluoja, bet draudze spēja saglobuot bazneicu i tuos goreigū nūzeimi. Ari padūmu laikā bazneica turpynuoja dorbuotīs, palīkūt par vītu, kur cylvāki saglobuoja sovu ticeibu i nacionalū identitati.
Kumbuļa katuoļu bazneica, 2026. g.
Bazneicys interjerā atsarūn vairuoki vierteigi sakraluos muokslys prīškmati, tymā skaitā oltori, gleznys i religiskuos skulpturys. Bazneica vys vēļ ir aktivs draudzis centrs, kur nūteik dīvakolpuojumi, krystobys, laulobys i cyti bazneicys dzeivis nūtykumi.
Nu Kumbuļa īt ari īvārojamys viesturyskuos personeibys, par pīmāru, 1836. godā dzims grafs Leons Plāters, kurs beja 1863. goda janvara sasaceļšonys dalinīks i vīns nu Latgolys breiveibys ceineituoju. Juo vuords saisteits ar pretesteibu Krīvejis imperejis vaļdeišonai. Juomiņ ari katuoļu goreidznīks Konstantins Romualds Budkevičs, kurs dzims 1867. godā Kumbuļa pogosta Zubru sātā. Ar Plāteru dzymtys atbolstu izgleiteibu dabuojs Pūlejā, vāluok vuicejīs Pīterburgys Romys katuoļu goreigajā seminarā i akademejā. Piec ordinacejis kolpuoja Pleskovā, Vitebskā i Pīterburgā. Konstantins Budkevičs palyka par vīnu nu pazeistamuokūs katuoļu goreidznīku Krīvejis imperejā. 1923. godā jū apsyudzēja par spīguošonu par lobu Pūlejai, partū Pīterburgys pravestam Konstantinam Budkevičam padūmu tīsa pīsprīde nuovis struopi. Nasaverūt iz Eiropys i Amerikys protestim, jis tyka nūsauts Moskovā 1923. goda Leldīnis naktī. Juo nuove izraiseja storptautysku sašutumu.
Konstantina Budkeviča beatifikacejis (pasludynuošonys par svieteigu) lītys sagataveišonys dorbi suocēs 20. godu symta 90. godūs, bet oficiali juo beatifikacejis process tyka atkluots 2003. goda 31. majā, pīškirūt jam Dīva kolpa titulu. Nav publiski pīejamys informacejis par procesa pošreizejū stadeju – tys nūzeimoj, ka līta vēļ nav sasnāguse beatifikacejis beigu pūsmu.
Pravests Konstantins Budkevičs (1867-1923)
Ejūt seņču pādūs, atkluojam na tik paguotni. Mes īpazeistam vierteibys, kas ir ļuovušys myusu prīškguojiejim byut styprim. Mes īpazeistam cylvākus, kuri ir radejuši, uzturiejuši i kūpuši tū, kas niu paleidz styprynuot myusu identitati, izjust cīnu pret sovu zemi, ticeibu i tradicejom. Lapnuotīs ar tū, kas mes asam. Dūmuot, kū dareit ar pamastū montuojumu, i kai tū nūdūt tuoļuok paaudzem iz prīšku.
Gruoveru i Kumbuļa pogosti papyldynoj Kruoslovys nūvoda i Latgolys montuojuma kruojumu ar sovom dobys boguoteibom, religiskū daudzveideibu, styprom personeibom, viesturyskū i mutvuordu folklorys materialu. Obejūs pogostūs vēļ ir dzeivs tys, kū navar izmierēt ni statistikys datūs, ni kilometrūs, ni metrūs voi kaidā cytā mārvīneibā – tys ir lapnums par sovu pogostu i pīdareibys sajiuta sovai vītai.
Publikacejā izmontuoti materiali nu gruomotys “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantuojums vēsturiskajā Krāslavas novadā” (R. Kaminska, A.Bistere, 2015.G.) i zudusilatvija.lv
Ilze VOVKA
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026
Par projekta “Pa seņču pādim: montuojums i tradicejis Kruoslovys nūvodā” rakstu saturu atbild to autors.
0 komentāru