Tradicionāli jūnijā Krāslavas Varavīksnes vidusskolas pedagogi tiekas, lai īsumā pārskatītu aizvadīto mācību gadu un izteiktu savus priekšlikumus un ieteikumus jaunajam mācību gadam, pirms doties atvaļinājumā. Vēl viens mācību gads ir aizvadīts – gads, kas bijis piepildīts ar zināšanām, izaicinājumiem, sasniegumiem, draudzību un kopīgu izaugsmi.
Krāslavas Varavīksnes vidusskolas saime ik dienu ir apliecinājusi, ka skola ir vieta, kur mācāmies ne tikai priekšmetus, bet arī sadarbību, atbildību, cieņu un ticību saviem spēkiem, uzņemam ciemiņus, dalāmies pozitīvajā pieredzē. Priecē, ka arī šogad skola veiksmīgi darbojās ar programmas realizācijas vietu Robežniekos. Skolas vīzija ir kopā ar skolēniem izzināt un pilnveidot pasauli sev apkārt, un šajā mācību gadā mēs to esam darījuši ar aizrautību un neatlaidību.
Skolas administrācija un metodisko jomu vadītāji pakavējās pie problēmām un izteica savu kolēģu apkopotos priekšlikumus. Tika diskutēts par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu, atgriezeniskās saites un formatīvās vērtēšanas nozīmi skolēnu motivēšanā mācīties, mākslīgā intelekta (MI) izmantošanas iespējām mācību priekšmetos, kā arī mākslīgais intelekts ir kā atbalsts pedagogiem un skolēniem, bet jēgpilns. Visās kolēģu prezentācijās dominēja saruna par labāku tekstpratību kā pamats dažādos mācību priekšmetos.
Tāpat kā ikviena organizācija, arī mūsu skola ir skaidri definējusi savas vērtības – atbildība, sadarbība, izaugsme, cieņa, mērķtiecība. Taču šīs vērtības netiek vienkārši ieslēgtas atvilktnē; par tām tiek aktīvi runāts un ar tām tiek darīts katru dienu; atgādināts ik augustu, satiekoties ar vecākiem, skolēniem pirmajās sarunās. Skola ir institūcija, kurā spilgti atspoguļojas visas sabiedrības problēmas, tostarp šobrīd valdošā milzīgā polarizācija, kad katrs dzīvo savā „burbulī”. Tieši tādēļ sadarbība kļūst gan par veiksmes atslēgu, gan par neaizvietojamu izdevību kaut ko mainīt. Skola un vecāki: kur beidzas viena atbildība un sākas otra? Skolai pieder struktūra, mācību saturs un vērtēšana. Vecākiem pieder attieksme, motivācija un vide, kurā tas viss iegūst jēgu. Ja vecāki pieņem, ka viss jāiemāca skolā un viņu pašu iesaiste nav būtiska, zaudētājs nebūs ne sistēma, ne skolotājs – tas būs bērns. Izglītība nav tikai skolas vai vecāku atbildība, tā ir sadarbība un iešana uz vienu kopīgu mērķi.
Šo atbildību mēs nevaram nodot otram vai vienkārši ignorēt. Skola var iedot zināšanas, bet mājas vide nosaka, vai bērns tās vispār iemācās lietot, saprast un turpināt mācīties. Pats svarīgākais solis vecākiem: atrast laiku un sākt sarunāties ar bērnu par to, ko viņš patiesībā iemācījās, nevis par to, kādu vērtējumu viņš dabūja. Ir jāsaprot, ka pārmaiņas ir kļuvušas par mūsu ikdienu. Tā vietā, lai cīnītos pret reformām, skolai un vecākiem ir jāvienojas par kopīgu mērķi – ko tad bērnam patiesībā vajadzētu prast, izejot no skolas sola. Skolotāji aktualizēja vienu no problēmām :liels stundu kavējumu skaits, kura dēļ netiek apgūta mācību viela. Tika minēti kārtējie risinājumi ,bet lielai daļai vecāku tie ir bezjēdzīgi .Ļoti gaidām valsts atbalstu skolēnu kavējumu mazināšanā. Nav noslēpums, ka skolēni mājās ļoti daudz izmanto gadžetus. Arī tā rezultātā bieži vien rodas uzvedības problēmas: emocionāla nestabilitāte, kas izpaužas kā impulsīvas reakcijas, satraukums vai konflikti ar vienaudžiem, nevēlēšanās mācīties.
Noslēgumā tika citēts:
Deviņdesmitajos gados Hondurasā ( Centrālamerikā )tika uzbūvēts ārkārtīgi pamatīgs un pompozs tilts pāri lielai upei. Tas kalpoja godam, līdz 1998. gadā reģionu piemeklēja slavenā viesuļvētra “Mičs” un tās izraisītie plūdi. Vētras rezultātā upe vienkārši mainīja savu gultni, bet majestātiskais tilts palika stāvam vecajā vietā – nu jau pāri sausai zemei. Šis stāsts ikvienam pieaugušajam liek uzdot svarīgu jautājumu: “Vai mēs tiekam līdz tai upei?” Reizēm mūsu iedomātais pamatīgums un stingri iedibinātās struktūras vairs nekalpo mērķim, jo dzīve un bērni ir mainījuši virzienu. Izglītība vienmēr ir par kompromisiem. Tā pieprasa spēju klausīties un reāli sadzirdēt citam citu, kā arī drosmi uzrunāt un iesaistīt, nevis pasīvi gaidīt brīnumus. Tieši cilvēcīga saikne, atvērta saruna un spēja kopīgi mācīties ir īstais tilts pāri jebkurai upei.
Sirsnīgs paldies skolēniem par zinātkāri un drosmi sasniegt arvien jaunus mērķus! Paldies pedagogiem par profesionalitāti, pacietību un ieguldīto darbu, kas palīdz skolēniem augt un attīstīties! Paldies vecākiem par uzticību, atbalstu un sadarbību visa gada garumā! Pateicība skolas darbiniekiem, kuru ikdienas darbs veido drošu, sakoptu un draudzīgu vidi mums visiem skolā!
Paldies Krāslavas novada pašvaldībai par finansiālu atbalstu un sapratni, Izglītības pārvaldei par metodisko palīdzību! Paldies ikvienam sadarbības partnerim!
Ar cerību un pateicību raugoties nākotnē,
Krāslavas Varavīksnes vidudskolas direktore Marija Micķeviča
0 komentāru