Vairāk nekā divdesmit gadus Skaistas iedzīvotājs Vitālijs Bulavskis dienē uz valsts robežas. Šo gadu laikā viņam nācies piedalīties pazudušu cilvēku meklēšanā, strādāt sarežģītos laikapstākļos, pārņemt ārvalstu kolēģu pieredzi un apmācīt dienesta suņus. Šogad Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta Kinoloģijas nodaļas inspektora – kinologa, virsniekvietnieka ilggadējais darbs tika novērtēts ar augstu valsts apbalvojumu – Viestura ordeņa pirmās pakāpes Goda zīmi, ko viņam Rīgas pilī pasniedza Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Mūsu tikšanās notika redakcijā. Visu šo laiku viņu pacietīgi gaidīja dienesta suns Tims – ogļu melns, slaids un ļoti enerģisks. Gandrīz četrdesmit minūtes viņš mierīgi gaidīja, kamēr saimnieks stāstīja par dienestu, meklēšanas operācijām un kinologa darbu. Taču, tiklīdz saruna bija beigusies un devāmies ārā fotografēties, kļuva skaidrs – Tims ilgi bez darba sēdēt nemīl.
Aktīvs, rotaļīgs un ātrs – viņš nemitīgi bija gatavs mesties kustībā. Tajā pašā laikā suns gandrīz nepievērsa uzmanību svešiem cilvēkiem. Parasti suņi cenšas iepazīties, apostīt jaunu cilvēku, bet Tims galvenokārt bija koncentrējies uz saimnieku. Komandas skanēja dažādās valodās, un suns uz tām reaģēja pārliecinoši, bez liekas vilcināšanās. Bija redzams, ka aiz tā slēpjas ne tikai profesionāla sagatavotība, bet arī gadiem ilga kopīga darba pieredze starp cilvēku un viņa četrkājaino partneri.
Bet viņu darbs nav viegls. Pierobeža nav tikai meža ceļi un gleznainas ainavas. Tie ir nakts izsaukumi, nelegālo migrantu meklēšana purvainās vietās, daudzu stundu maršruti pa mežiem un vējlauzēm, aukstas pavasara upes, rudens dubļi un kilometriem ilga iešana pa cilvēka atstātajām pēdām. Pēdējos gados pazudušo cilvēku meklēšanai arvien biežāk tiek pievienotas arī valsts robežas pārkāpēju aizturēšanas operācijas.
Par to, kā viņš nejauši nonāca kinologa profesijā, ko patiesībā māca dienesta suņiem un kāpēc visvērtīgākais apbalvojums dažkārt nav ordenis, – ir mūsu saruna ar Vitāliju Bulavski.
– Vitālij, kā jūs nonācāt robežsardzē?
– Tas notika 2000. gadu sākumā. Pirms tam es dienēju Latvijas armijā obligātajā dienestā. Militārā vide man patika, gribējās turpināt dienestu, taču tie bija sarežģīti laiki. Kad atgriezos Latgalē, radās iespēja iestāties Valsts robežsardzē, taču ar vienu nosacījumu – kļūt par kinologu.
Godīgi sakot, tolaik es nesapņoju tieši par kinologa profesiju. Vienkārši cita varianta nebija. Kaut gan dzīvniekus es vienmēr esmu mīlējis, mājās tie bija vienmēr, tāpēc nekādas bažas neradās. Tā 2002. gadā sākās mans dienests robežsardzē.
– Vai bija grūti apgūt jauno profesiju?
– Man paveicās. Dienestu es sāku Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Robežnieku robežapsardzības nodaļā, kur strādāja ļoti spēcīgi speciālisti. Toreiz tie bija vieni no labākajiem kinologiem ne tikai mūsu pārvaldē, bet, iespējams, visā robežsardzē.
Pirmo suni man piešķīra jau pieredzējušu – viņam bija četri ar pusi gadi. Vecākie kolēģi labprāt dalījās zināšanās un deva padomus. Ja godīgi, es mācījos ne tikai no cilvēkiem, bet arī no paša suņa.
– Vai dienesta laikā jums bijis daudz dienesta suņu?
– Pašlaik strādāju jau ar ceturto. Katrs no viņiem bija īpašs un atstājis savu nospiedumu manā profesionālajā dzīvē.
– Daudzi uzskata, ka dienesta suņus apmāca visam uzreiz. Vai tā ir?
– Nē. Robežsardzē dienesta suņiem ir dažādas specializācijas. Suņu apmācības tiek organizētas atbilstoši Eiropas standartiem. Vispirms kucēni iziet sākotnējo sagatavošanu un vairākus atlases posmus. Testēšana notiek septiņu un vienpadsmit mēnešu vecumā. Un tikai pēc tam tiek noteikta viņu turpmākā specializācija.
Daži suņi kļūst par patruļsuņiem un strādā pa cilvēka smaržas pēdām. Citi tiek apmācīti narkotisko vai sprāgstvielu meklēšanai. Universālu suņu praktiski nav – katrs tiek gatavots konkrētiem uzdevumiem.
– Kā notiek dienesta suņa sagatavošana?
– Tas ir ilgs un ļoti nopietns process. Sunim regulāri jāapliecina sava kvalifikācija. Tam paredzētas īpašas apmācību un treniņu stundas.
Piemēram, eksāmenā tiek pārbaudīta paklausība, cilvēka smaržu saturošu priekšmetu meklēšana, cilvēku meklēšana mežainā apvidū, darbs pa tā sauktajām “karstajām pēdām”, kā arī pa vairākas stundas vecām pēdām. Pastāv skaidri vērtēšanas kritēriji. Sunim ir ne tikai jāatrod cilvēks vai priekšmets, bet arī pareizi jānorāda atradums.
Ir svarīgi saprast, ka augsts sagatavotības līmenis nerodas pats no sevis. Tas ir ikdienas darbs gan kinologam, gan sunim.
– Ar ko dienesta suns atšķiras no mājas mīluļa?
– Pirmkārt jau, ar savu uzdevumu. Dienesta sunim meklēšana ir darbs, viņa dienesta pienākums. Valsts iegulda ievērojamus līdzekļus šādu dzīvnieku apmācībā, uzturēšanā un sagatavošanā.
Tomēr vienlaicīgi dienesta suns var būt arī ģimenes loceklis. Viņam tāpat, kā mājas sunim nepieciešama uzmanība, rūpes un komunikācija.
– Kā tiek nodrošināti dienesta suņi?
– Viņi atrodas pilnā valsts apgādībā. Saņem profesionālu barību, nepieciešamo ekipējumu un augsti kvalificētu veterināro aprūpi. Viss ir organizēts labā līmenī, jo no suņa veselības tieši ir atkarīga viņa darba kvalitāte.
– Kā šodien izskatās robežsarga kinologa darba diena?
– Man ir parasts darba grafiks, kas atbilst darba likumdošanai. Taču dienesta specifika ir tāda, ka jebkurā brīdī var izsaukt papildus.
Tas var būt ziņojums par nelikumīgu robežas šķērsošanu, ārkārtas notikumu vai meklēšanas pasākumiem. Tāpēc nekad nevar zināt, ar ko diena beigsies.
– Cik ļoti robežapsardzība ir mainījusies pēdējos gados?
– Ļoti būtiski. Infrastruktūras un tehniskā nodrošinājuma attīstībā tiek ieguldīti ievērojami resursi. Parādās moderni novērošanas līdzekļi, tiek pilnveidota reaģēšanas sistēma. Viss ir vērsts uz to, lai pēc iespējas ātrāk atklātu pārkāpumus un operatīvi rīkotos.
– Mūsdienās robežsargiem arvien biežāk nākas saskarties ar nelegālo migrāciju. Cik sarežģītas ir šādas operācijas?
– Darbs mēdz būt ļoti sarežģīts. Nelegālie migranti šķērso robežu caur mežiem, purviem, ūdenstilpēm un grūti pieejamām vietām. Meklēšanai nepieciešama laba fiziskā sagatavotība un augsta kvalifikācija gan robežsargiem, gan dienesta suņiem.
Mēs pastāvīgi pilnveidojam savas prasmes, lai būtu gatavi jebkurai situācijai.
– Vai vietējie iedzīvotāji palīdz robežsargiem?
– Jā, palīdz. Īpaši tie, kuri pierobežā dzīvo jau ilgu laiku un labi pārzina apkārtni un situāciju pierobežā kopumā. Diemžēl šodien daudzas apdzīvotās vietas kļūst tukšas. Arī tas ietekmē situāciju.
– Papildus robežpārkāpēju meklēšanai jums nākas meklēt arī pazudušus cilvēkus. Vai ir kādi gadījumi, kas īpaši palikuši atmiņā?
– Protams.
Reiz mūs lūdza palīdzēt meklēt kādu gados vecāku sievieti. Atceros viņas dēlu. Viņš bija pilnīgi izmisumā. Pirms mūsu ierašanās viņš bija izjājis apkārtni zirga mugurā un pats meklējis māti, taču bez rezultātiem.
Kad sākām darbu, viņš atnesa viņas mantas. Aptuveni pēc četrdesmit minūtēm suns mūs aizveda pie sievietes.
Droši vien visvairāk atmiņā palikusi viņas dēla seja pēc tam, kad māte tika atrasta. Pirms tam bija apjukums un bezcerība, bet pēc tam – prieka asaras. Šādus brīžus nav iespējams aizmirst. To cilvēku emocijas, kuriem izdevies palīdzēt, nav iespējams aizmirst.
– Šajā gadā jūs saņēmāt Viestura ordeņa pirmās pakāpes Goda zīmi no Latvijas Valsts prezidenta rokām. Ko Jums nozīmē šis apbalvojums?
– Man tas nav tikai personisks sasniegums. Tas ir visas mūsu kinologu komandas, kas strādā diennakts režīmā un ik dienu veic sarežģītus uzdevumus, nopelns.
Man ir ļoti patīkami, ka mans vairāk nekā divdesmit gadu ieguldījums valsts robežas apsardzībā ir ievērots un novērtēts. Protams, apbalvojuma saņemšana no Valsts prezidenta rokām bija īpašs notikums.
– Kā reaģēja tuvinieki un kolēģi?
– Domāju, ka viņi priecājās par mani. Es saņēmu ļoti daudz apsveikumu, tostarp arī sociālajos tīklos.
– Jūsu darbs saistīts ne tikai ar Latviju. Vai ir nācies pārņemt ārvalstu pieredzi?
– Jā. Man ir nācies piedalīties Eiropas Savienības ārējās robežas apsardzības operācijās Rumānijā, Bulgārijā un Grieķijā.
Bez tam viena no pirmajām bija ļoti interesanta pieredzes apmaiņas komandējuma vizīte uz Somiju. Somu kinologi ar dienesta suņiem vienmēr ir tikuši uzskatīti par vieniem no labākajiem darbā pa cilvēka pēdām.
Lielu pienesumu deva arī profesionālie starptautiskie vebināri, kas aktīvi notika pandēmijas laikā. Mēs apspriedām dažādas suņu sagatavošanas metodes, mūsdienīgas apmācību pieejas un apmainījāmies pieredzē ar kolēģiem no citām valstīm.
– Kādas īpašības nepieciešamas robežsargam kinologam?
– Pirmām kārtām, jābūt gatavam nepārtraukti strādāt ar sevi. Uzturēt fizisko formu, apgūt jaunas zināšanas un trenēt suni.
Tā ir profesija atbildīgiem cilvēkiem. Te nevar pateikt: “Pamēģināju, bet nesanāca.” No tavām darbībām ir atkarīgs rezultāts, un dažkārt arī cilvēka dzīvība. Jāseko principam, kas rakstīts uz man piešķirtās Viestura ordeņa medaļas: “Sagatavojies un cīnies.”
– Ko jūs teiktu jauniešiem, kuri domā par šādu profesiju?
– Tas ir interesants un dinamisks darbs, kurā nav vienveidības. Tas prasa pašatdevi, bet dod iespēju nepārtraukti attīstīties, mācīties un iegūt unikālu pieredzi.
Ja cilvēks patiešām mīl šo profesiju un ir gatavs strādāt, tad iespēju šeit ir ļoti daudz. Bet tiem, kuri apgalvo, ka robežsargu alga ir pārāk maza, es ieteiktu izvēlēties citu profesiju.
Pierobežā, kur ziņas par aizturētiem robežpārkāpējiem jau sen kļuvušas par ikdienu, ir viegli aizmirst, cik daudz cilvēku ik dienu paliek ārpus oficiālajiem ziņojumiem. Tie, kuri naktīs un sliktos laikapstākļos dodas dienestā, kuri seko pēdām caur mežiem un purviem, kuri savam četrkājainajam partnerim dažkārt uzticas vairāk nekā jebkurai tehnikai.
Un, kamēr šādi cilvēki turpina darīt savu darbu, valsts robeža paliek ne tikai kā līnija kartē, bet kā reāla robeža, kuru ik dienu sargā profesionāļi.
Jeļena AVSJUKEVIČA
Autores un Vitālija Bulavska personīgā arhīva foto
Fotoattēlos: Vitālijs Bulavskis ar Timu; svinīgā apbalvošanas ceremonija 2026. gada 4. maijā Rīgas pilī. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pasniedz Vitālijam Bulavskim pirmās šķiras Viestura ordeni.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2026
Par projekta “Pierobežas aktualitātes” rakstu saturu atbild to autors.
0 komentāru